SĀKUMLAPA
EUWAS
Struktūra
VĀRDNĪCA
Vārdnīca
Apstrāde
Atkritumu "apstrāde" nozīmē atkritumu reģenerācija vai apglabāšana. Šī definīcija ir ieteikta atkritumu struktūrdirektīvas grozījumiem.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/waste/strategy.htm
Apsaimniekošana
Atkritumu "apsaimniekošana" ir atkritumu savākšana, pārvadāšana, reģenerācija un apglabāšana, tostarp tostarp šādu darbību pārraudzība un apglabāšanas vietu aprūpe pēc to slēgšanas.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/waste/strategy.htm
Atkārtota izmantošana
„Atkārtota izmantošana” nozīmē jebkura darbība, kuras rezultātā produkts jeb sastāvdaļa, kas kļuvuši par atkritumiem, tiek izmantoti vēlreiz tam pašam nolūkam, kuram tie bija paredzēti.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/waste/strategy.htm
Atkritumi
"Atkritumi" ir jebkura viela jeb priekšmets, no kā tā valdītājs atbrīvojas vai nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/waste/strategy.htm
Atkritumu saraksts
Atkritumu sarakstu publicē Eiropas Komisija. Pirmo reizi to publicēja Komisijas lēmumā 94/3/EC. Tagadējais saraksts ir publicēts ar Eiropas Komisijas Lēmumu 2000/532/EC.
Papildus informācijai skatīt EUWAS „Atkritumu kodu meklētājā“ un EUWAS „Likumdošanas“ sadaļā.
European Waste Codes
Atkritumu apsaimniekošanas plāns
Atkritumu struktūrdirektīvas grozījumi prasa, ka atkritumu apsaimniekošanas plānam vismaz jāsatur šāda informācija:
(a) radīto atkritumu veidu, daudzumu un izcelsmi, kā arī ne savas valsts atkritumus, kurus iespējams apstrādāt;
(b) vispārējās tehniskās prasības, ieskaitot savākšanas shēmas un apstrādes metodes;
(c) citi specifiski pasākumi tām atkritumu plūsmām, kas izvirza īpašu politiku, tehniskas vai atkritumu apsaimniekošanas problēmas;
(d) esošo apglabāšanas un galveno pārstrādes iekārtu, kā arī vēsturiski piesārņoto atkritumu apglabāšanas vietu un to rehabilitācijas pasākumu noteikšanu un novērtēšanu;
(e) pietiekošu informāciju, vietu noteikšanas kritēriju veidā, kas palīdz atbildīgajām institūcijām izlemt piešķirt vai nepiešķirt atļauju tālākai apglabāšanas vai galvenās pārstrādes iekārtas darbībai;
(f) fiziskām vai juridiskām personām, kas ir pilnvarotas apsaimniekot atkritumus
(g) finansiāli un organizatoriski aspekti, kas saitīti ar atkritumu apsaimniekošanu;
(h) īpašu ekonomisko instrumentu lietderības un piemērotības novērtējumu, lai risinātu īpašas atkritumu problēmas, ņemot vērā iekšējā tirgus uzturēšanu.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/waste/strategy.htm
Atļauja
„Atļauja” ir definēta IPNK direktīvā kā ir rakstisks lēmums vai tā daļa (vai vairāki šādi lēmumi), ar kuru tiek dota atļauja darbināt iekārtu vai tās daļu, ievērojot konkrētus nosacījumus, kas garantē, ka iekārta atbilst IPNK direktīvā noteiktajām prasībām. Atļauja var attiekties uz vienu vai vairākām iekārtām vai to daļām, kas atrodas vienā un tajā pašā vietā un kam ir viens un tas pats operators.
Būtiska izmaiņa
„Būtiska izmaiņa” ir definēta IPNK (Integrētā Piesārņojuma Novēršanas un Kontroles) direktīvā kā darbības izmaiņa, kurai saskaņā ar atļauju izsniedzošās institūcijas atzinumu var būt ievērojama negatīva ietekme uz cilvēkiem vai vidi.
Baltā Grāmata
„Baltā grāmata” ir Eiropas Komisijas publicēts dokuments, kas satur priekšlikumus Kopienas rīcībai īpašā jomā. Tā var pagarināt „Zaļās Grāmatas” diskusijas, kuras mērķis ir uzsākt Eiropas līmeņa konsultācijas procesu.
CPC
„Centrālā Produktu Klasifikācija” (CPC) ir Apvienotās Nācijas pilnīgs produktu klasifikators, kas aptver gan preces, gan pakalpojumus. CPC dod iespēju starptautiskie salīdzināt dažādu statistiku, kas saistīta ar precēm, pakalpojumiem un līdzekļiem.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/eurostat/ramon/nomenclatures/index.cfm?TargetUrl=LST_NOM
CPA
Classification des produits associée aux activités (CPA)
CPA ir oficiāls Eiropas Savienības produktu klasifikators pēc darbības. Tas ir Apvienotās Nācijas Centrālā Produktu Klasifikatora Eiropas versija. CPA ir juridiski saistošs Eiropas Kopienā.
Vairāk skatīt: http://unstats.un.org/unsd/cr/registry/cpc-2.asp
Centrālās un Austrum Eiropas valstis
CAEV
Centrālās un Austrum Eiropas valstis ir: Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Horvātija, Čehijas Republika, Igaunija, Serbija, Melnkalne, Maķedonijas Republika, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.
Dalībvalstis
MS
„Dalībvalsts” EUWAS portālā nozīmē Eiropas Savienības dalībvalsts. Dalībvalstis ir Austrija, Beļģija, Kipra, Čehijas Republika, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Polija, Portugāle, Slovākijas, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/abc/governments/index_en.htm
Direktīva
Eiropas Savienības atkritumu likumdošana ir iedalīta divās kategorijās: direktīvas un regulas. Eiropas direktīvas ir saistošas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nozīmē to, ka šo likumdošanas aktu prasības ir jāpārnes nacionālajā likumdošanā dotajā laika periodā, kas parasti tiek norādīts konkrētās direktīvas teksta beigu daļā. Eiropas Savienība dod katrai dalībvalstij izvēli kādā juridiskā veidā direktīvās noteiktās prasības tiek iestrādātas nacionālajā likumdošanā.
Eiropas Savienības prasību pārnešana nacionālajos likumos nozīmē nacionāla likumdošanas akta izstrādi. Eiropas likumdošanas nepārnešana nacionālajā likumdošanā noved pie aizrādījuma vai sankcijām pret konkrēto dalībvalsti.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/scadplus/glossary/community_legal_instruments_en.htm
Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācija
EBTA
Eiropas Brīvās Tirdzniecības asociācija (EBTA, angliski- "European Free Trade Association (EFTA)") ir starptautiska organizācija, kas sekmē brīvu tirdzniecību un stiprina ekonomiskās attiecības. EBTA dalībvalstis ir Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice. EBTA Sekretariāts atbalsta tās dalībvalstis vadot EBTA brīvās tirdzniecības teritoriju, EBTA dalību Eiropas Ekonomiskajā Zonā (EEZ) un EBTA brīvās tirdzniecības līgumu tīklu.
Vairāk skatīt: http://www.efta.int/
Ekonomiskā Sadarbība un Attīstības Organizācija (ESAO, angliski OECD)
ESAO
Ekonomiskā Sadarbība un Attīstības Organizācija (ESAO, angliski OECD)
ESAO ir starptautiska organizācija ar 30 dalībvalstīm, kas sadarbojas, lai atbalstītu demokrātisku valdību un tirgus ekonomiku. Organizācija ir globāla mēroga un ir atpazīstama pēc to publikācijām un statistikas darbiem. Tās darbi ietver ekonomiskos un sociālos jautājumus makroekonomikas jomā, tirdzniecības, izglītības, attīstības, zinātnes un inovācijas jautājumus.
Izmantojot nozaru monitoringu, ESAO palīdz valdībām nodrošināt svarīgāko ekonomikas jomu elastību. Uzrādot steidzamos jautājumus un nosakot iedarbīgas politikas, tā palīdz politikas veidotājiem pieņemt stratēģiskus virzienus. Organizācija ir atpazīstama ar valstu specifiskiem pārskatiem un ziņojumiem.
ESAO izstrādā starptautiskus pieņemtus instrumentus, lēmumus un rekomendācijas, lai sekmētu vienādus spēles noteikumus tajās jomās, kur daudzpusējas vienošanās ir nepieciešamas, lai katra atsevišķa valsts sasniegtu progresu globālajā ekonomikā. Kopēju attīstības labumus dalīšana ir nozīmīga, kā pierāda topošās ekonomikas, ilgtspējīga attīstība, teritoriālā ekonomika un palīdzība.
Vairāk skatīt: http://www.oecd.org/
Emisija
“Emisijas” ir noteiktas IPNK direktīvā kā tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma, nejonizējošā starojuma, trokšņa vai citāda izplūde gaisā, ūdenī vai uz zemes, kas rodas no stacionāra (individuāla) vai difūza piesārņojuma avota/iekārtas.
Eiropas Ekonomiskā Zona
EEZ
EEZ tika izveidota 1994.gada 1. janvārī, noslēdzot vienošanos starp Eiropas Brīvās Tirdzniecība asociāciju (EBTA) un Eiropas Savienību (ES). Tā tika izveidota, lai EFTA valstis varētu darboties Eiropas kopējā Tirgū, nepievienojoties ES.
Avots: http://www.wikipedia.org
Grants
„Grants” ir indivīdam jeb organizācijai piešķirta nauda, kas nesatur prasību to atmaksāt. Tādējādi, atšķirībā no aizdevuma, tas nerada nekādu parādu jeb procentus. Grantus var izsniegt fondi un valdības. Granti indivīdam varbūt gan stipendijas, gan ziedojumi bezpeļņas organizācijām.
Avots: www.wikipedia.org
Iekārta
“Iekārta” ir definēta IPNK direktīvā kā stacionāra tehniska vienība, kurā notiek viena vai vairākas darbības, kas ieļautas šīs direktīvas 1. Pielikumā, un jebkura tieši saistīta darbība, kurai ir tehniska saikne ar darbībām, kas tiek veiktas šai vietā un kurām varbūt ietekme uz emisijām un piesārņojumu.
Inerti atkritumi
“Inerti atkritumi” nozīmē atkritumus, ar ko nenotiek nekādas ievērojamas fizikālas, ķīmiskas vai bioloģiskas pārmaiņas. Inerti atkritumi nešķīst, nedeg un citādi nereaģē nedz fizikāli, nedz ķīmiski, nesadalās bioloģiski un kaitīgi neiedarbojas uz citām vielām, kas ar tiem saskaras, un tādējādi neizraisa vides piesārņojumu un nekaitē cilvēku veselībai. Atkritumu kopīgajam izskalojumam un piesārņotājvielu daudzumam tajā, kā arī izskalojuma ekotoksiskumam jābūt nenozīmīgam, un jo īpaši tas nedrīkst apdraudēt virszemes ūdeņu un/vai gruntsūdens kvalitāti.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/waste/landfill_index.htm
Integrēta Piesārņojuma Novēršana un Kontrole
IPNK
IPNK direktīva
Direktīvas 96/61/EC par Integrētu Piesārņojuma Novēršanu un Kontroli mērķis ir panākt tāda piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, ko rada I pielikumā minētās darbības. Tā nosaka pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu vai — gadījumos, kad novēršana nav iespējama — samazinātu tās emisijas gaisā, ūdenī un zemē, kuras rodas no iepriekš minētajām darbībām, tostarp arī pasākumus, kas attiecas uz atkritumiem, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/ippc/index.htm
Iepirkuma procedūra
Vispārējā procedūra, lai slēgtu iepirkuma līgumu - sakot no sludinājuma jeb paziņojuma līdz izsludinātā līguma noslēgšanai.
Kandidātvalstis
Candidate Countries
Dažas valstis ir pieteikušās, lai kļūtu par dalībvalstīm Eiropas Savienībā (saskaņā ar ES Līguma 49. Pantu). Sekojot desmit jaunajām dalībvalstīm no 01.05.2004 (Kipra, Čehijas Republika, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākijas, Slovēnija), četras oficiālas kandidātvalstis, kuru pieteikums dalībai ES oficiāli ir apstiprināts, ir šādas: Turcija, Rumānija, Bulgārija un Horvātija.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/scadplus/glossary/applicant_countries_en.htm
Kopējā Iepirkumu Vārdnīca
CPV
Kopējā Iepirkumu Vārdnīca (Common Procurement Vocabulary) tiek lietota, lai standartizētu uzaicinājumus uz publisko iepirkumu līgumiem, kurus Eiropas Kopienas Komisija publicē tās oficiālajā žurnālā visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.
Vairāk skatīt: http://simap.eu.int/nomen_cod_cpv_what/what_is_cpv_en.html
Kopienas Likums
Kopienas Likums sastāv no trim daļām:
1. Pamatlikums - Eiropas Savienības Līgumi
2. Sekundārie likumi – direktīvas un regulas, kuras izstrādā dažādas institūcijas uz līgumu pamata.
3. Jurisdikcija - Eiropas Tiesa.
Vairāk skatīt: http://euwaswork.zeitec.de/content/e352/e626/e627/e3193/preview_html?lang=eng&manage_lang=eng
Kredīts
„Kredīts” ir sava veida aizdevums. Visas materiālas lietas var tikt aizdotas, bet šeit mēs runājam par naudas kredītu. Kā visi aizdevuma instrumenti, kredīts rada finanšu līdzekļu sadali laikā, starp aizdevēju un kredītņēmēju. Kredītņēmējs sākotnēji saņem naudas summu no aizdevēja, kuru tas parasti atmaksā aizdevējam, bet ne vienmēr regulārās daļās. Šis pakalpojums parasti maksā, kas tiek izteikts kā aizdevuma procenti.
Avots: www.wikipedia.org
Labākā vides prakse
BVP
„Labākā vides prakses” termins ir noteikts Helsinku Komisijas (HELCOM) rekomendācijā 13/6 kā vispiemērotāko pasākumu kopuma pielietojums. Atlasot atsevišķus gadījumus, vismaz šāds pasākumu klāsts pakāpeniski būtu jāņem vērā:
- sabiedrības, lietotāju un ražotāju informēšana un izglītošana par vides sekām, izvēloties konkrētu darbību vai produktus, to lietošanu un tā galējo apglabāšanu;
- Labas Vides Prakses Kodeksa, kas ietver visas produkta dzīves cikla darbības, izstrāde un pielietošana;
- Obligāts marķējums, kas informētu lietotājus par vides riskiem saistītiem ar produktu, tā lietošanu un galējo apglabāšanu;
- Savākšanas un apglabāšanas sistēmas pieejamība;
- Pārstrāde, reģenerācija un atkārtota lietošana;
- Izvairīšanās no bīstamo vielu lietošanas un bīstamo atkritumu radīšanas;
- Ekonomisko instrumentu pielietošana atsevišķām darbībām, produktiem un produktu grupām;
- Licenzēšanas sistēma, kas ietver virkni ierobežojumus un aizliegumu.
Vairāk skatīt: http://www.helcom.fi/Recommendations/en_GB/rec13_6/
Labākā vides prakse
Loģistika
Pirmo zināmo "Loģistikas” definīciju deva Bizantijas Imperators Leo VI jau 9.gadsimtā un līdz šai dienai ir izveidotas vairākas definīcijas, no kurām visvairāk pielietotā ir prof. Dr. R. Jünemann definīcija: Zinātniska mācība par materiālu, cilvēku, enerģijas un informācijas plūsmas plānošanu, kontroli un monitoringu sistēmu ietvaros.
Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni
LPTP (angliski -BAT)
LPTP (angliski - BAT)
„Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni” ir definēti IPNK Direktīvā kā visefektīvākais un progresīvākais darbību un to ekspluatācijas metožu izstrādes posms, kurā tiek parādīta konkrēto tehnisko paņēmienu praktiskā piemērotība tam, lai noteiktu pamatu emisijas robežvērtībām, kas paredzētas, lai novērstu – un gadījumos, kad novēršana ir neiespējama- vispār samazinātu emisijas un ietekmi uz vidi kopumā.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/ippc/index.htm
Ievads IPNK un LPT koncepcijā
Maršruta plānošana
Maršruta plānošana nozīmē dažādu vietu kombinācija maršrutos, kur autoparka līdzekļiem ir jāiekrauj vai jāizkrauj to kravas, lai būtu visekonomiskāk.
Maršruta plānošanas algoritms, kas ir pielietots Maršruta plānošanas programmatūrā, atrisina rīcībspējīgo transportlīdzekļu maršrutēšanas problēmu, lai atrastu labāko kombināciju
Naftas produktu atkritumi
"Naftas produktu atkritumi" ir jebkuras minerālas izcelsmes smēreļļas vai rūpnieciskās eļļas, kuras kļuvušas nederīgas sākotnēji paredzētajam lietošanas mērķim, it īpaši lietotas iekšdedzes dzinēju un pārnesumu kārbu eļļas, minerālās smēreļļas, turbīnu eļļas un hidrauliskās eļļas.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/waste/strategy.htm
Novēršana
Atkritumu “novēršana” nozīmē to, ka atkritumi netiks radīti. Atkritumu “novēršanas” idejai pamats ir ekonomikas attīstības un vides ietekmes saistībā ar atkritumu radīšanu atdalīšanu.
No šūpuļa līdz kapam
Ja mēs gribam salīdzināt produktu ietekmi uz vidi, tad mums ir jālieto pieeja, ko sauc par “No šūpuļa līdz kapam”. Tas nozīmē, ka mēs skatāmies uz visu produkta dzīves ciklu un attiecīgās ietekmes katrā no produkta “dzīves posmiem”. Šie posmi ir ražošanas posms, lietošanas posms un atkritumu posms (reģenerācija, pārstrāde, apglabāšana, u.c.).
NUTS kods
Nomenclature des Unités territoriales statistiques - NUTS
Kopēja teritoriālo vienību klasifikācija statistiskiem nolūkiem
NUTS ir balstīts uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EC) No 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi.
Piemērs: Līmenis NUTS 1
Iedzīvotāju minimums 3 miljoni
Iedzīvotāju maximums 7 miljoni
NUTS 2
Iedzīvotāju minimums 800 000
Iedzīvotāju maximums 3 million
NUTS 3
Iedzīvotāju minimums 150 000
Iedzīvotāju maximums 800 000
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/eur-lex/lex/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32003R1059:EN:HTML
Noturīgie organiskie piesārņotāji
NOPi
Noturīgie organiskie piesārņotāji (NOPs) ir organiski savienojumi, kas ir izturīgi pret vides degradāciju ķīmiskos, bioloģiskos vai fotolītiskos procesos. Tāpēc tie ir novēroti kā stabili savienojumi vidē, ar spējām pārceļot, bioakumulēšanos cilvēku vai dzīvnieku audos, un radīt iespējamu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi.
1995.gada maijā Apvienotās Nācijas Vides Programmas Vadošā Padome nolēma uzsākt pētījumus par NOPi, sākotnēji sarkastā ieļaujot 12 NOPi: aldrīns hlordāns, DDT, dieldrīns, endrīns, heptahlors, heksahlorbenzols, mirekss, polihlorētie bifenili, polihlorētie dibenzo-p-dioksīni, polihlorētie dibenzofurāni, toksafēns
Kopš tā laika, sarakstā kopumā ir pieņemts iekļaut tās vielas kā kancerogēnās poliaromātiskos ogļūdeņražus, noteiktus , kā arī organiskie metāla savienojumi tributilalva (TBA).
Savienojumu grupas, kas veido NOPi tiek arī grupētas pēc SBT (stabili, bioakumulatīvi un toksiski) un pat TOMPi (Toksiski organiski mikro piesārņotāji).
Avots: http://en.wikipedia.org/wiki/Persistent_Organic_Pollutant
Poligons
Izgāztuve
Poligona definīcija dota Padomes Direktīvā 1999/31/EC par atkritumu poligoniem. Šī direktīva nosaka, ka atkritumu poligons ir atkritumu apglabāšanas vieta, kur atkritumus glabā virs jeb zem zemes (t.i., pazemes),
ieskaitot:
- iekšēja atkritumu apglabāšanas vieta (t.i., poligons, kur atkritumu radītājs veic paša atkritumu apglabāšanu ražošanas vietā), un
- patstāvīga vieta (t.i. ilgāk kā vienu gadu), kura tiek lietota pagaidu atkritumu uzglabāšanai.
bet izslēdzot:
- iekārtas, kur atkritumi tiek izkrauti, lai sagatavotu tos tālākai pārvadāšanai, lai veiktu reģenerāciju, apstrādi vai apglabāšanu kaut kur citur, un
- atkritumu uzglabāšana pirms to reģenerācijas vai apstrādes, bet uz periodu, kas nav ilgāks par trim gadiem; vai
- atkritumu uzglabāšana pirms to apglabāšanas uz periodu, kas ir mazāks par vienu gadu.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/waste/landfill_index.htm
Poligona gāze
"Poligona gāzes" ir definētas Direktīvā par Atkritumu Poligoniem kā gāzes, kas veidojas no poligonā apglabātajiem atkritumiem.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/waste/landfill_index.htm
Piesārņotājs maksā
„Piesārņotājs maksā” princips ir definēts Eiropas Vides Aģentūras vārdnīcā kā princips, ka tie, kas izraisa piesārņojumu sedz tās izmaksas, kas ir radušās.
Vairāk skatīt: http://glossary.eea.eu.int/EEAGlossary/P/polluter_pays_principle
Piedāvājums
Piedāvājumi ir iesniegtie dokumenti par izsludināto iepirkumu un kuri tiek vērtēti saskaņā ar iepirkuma procedūru. Tas ir rakstisks oficiāls piedāvājums par preču iegādi, pakalpojumu veikšanu jeb darbu izpildi par noteiktu cenu.
Radītājs
Atkritumu “radītājs” ir ikviens, kura darbība rada atkritumus un/vai ikviens, kas nodarbojas ar atkritumu priekšapstrādi, sajaukšanu vai citām darbībām, kuru rezultātā mainās atkritumu īpašības vai sastāvs.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/waste/strategy.htm
Regula
Eiropas Savienības likumdošana ir iedalīta divās kategorijās: regulas un direktīvas.
Eiropas Savienības regulas ir līdzīgas nacionālajiem likumiem, tās ir saistošas un tieši pielietojams pēc to nopublicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Žurnālā. Tas nozīmē, ka nacionālie pasākumi, lai pārnestu regulu nav nepieciešami. Regulas bieži tiek lietotas gadījumos, kad vienotas izmaiņas ir būtiskas.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/scadplus/glossary/community_legal_instruments_en.htm
Savākšana
Atkritumu „savākšana” nozīmē atkritumu vākšana, lai transportētu atkritumus uz apstrādes iekārtu. Šī definīcija ir ieteikta atkritumu struktūrdirektīvas grozījumiem.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/waste/strategy.htm
Sadalījuma plānošana
Sadalījuma plānošana nozīmē optimālākā resursu sadale (atkritumu apsaimniekošanas kontekstā tie ir atkritumu resursi) saņēmējos (šajā kontekstā pārstrādes un apglabāšanas rūpnīcas), bieži ietverot tikai tās vietas, kur noteikt kāda apstrāde, tādējādi veidojot daudzpakāpju tīklus.
Sadalījuma plānošanas algoritms, kas ir pielietots sadalījuma plānošanas programmatūrā, atrisina tā saucamās transportēšanas problēmas, lai dotu optimālo sadalījumu.
Tīrāka ražošana
TR
Definīciju, ko izstrādājusi Apvienotās Nācijas vides Programma:
"Tīrāka ražošana" ir integrēts profilaktisks vides stratēģijas patstāvīgs pielietojums procesos, produktos un pakalpojumos, lai palielinātu vispārējo efektivitāti, un samazinātu uz cilvēku un vidi atstātos riskus. Tīrāka ražošana var tikt pielietota jebkuras rūpniecības ražošanas procesos, to produktos, kā arī dažādos pakalpojumos, kas tiek sniegti sabiedrībai.
Vairāk skatīt: http://www.uneptie.org/PC/cp/understanding_cp/home.htm
Trešās valstis
termins "trešās valstis"ir sava veida ES žargons, lai apzīmētu tās valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
Uzņēmuma resursu plānošana
URP
Uzņēmuma resursu plānošanas sistēma ir metode, kas palīdz uzņēmumam dažādos tā biznesa procesos, kur ir iesaistīti tādi resursi, kā materiālu apsaimniekošanā, ražošanā, finansēšanā un uzskaitē, kontrolē, cilvēkresursu plānošanā, pētniecībā un attīstībā, pārdošanā un reklāmā, kā arī pamatdatu administrēšanā.
Uzaicinājums priekšlikumiem
Līgumu slēgšanas aģentūras izziņots publisks uzaicinājums, kas domāts konkrētai pieteicēju kategorijai, lai pieteiktu darbības kādas Eiropas Savienības programmas ietvaros.
Valdītājs
Atkritumu „valdītājs” ir atkritumu radītājs vai fiziska vai juridiska persona, kuras faktiskajā varā atkritumi atrodas.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/waste/strategy.htm
Vadlīnijas
EUWAS vadlīnijas palīdzēs jums saprast dažādus kompleksus procesus un procedūras, piemēram, kā sagatavot dokumentāciju Eiropas līmeņa iepirkumam.
Zaļā grāmata
„Zaļā grāmata” ir Eiropas Komisijas publicēts dokuments, ar mērķi veicināt diskusiju un uzsākt Eiropas līmeņa konsultāciju par īpašiem jautājumiem (sociālo politiku, kopēju valūtu, telekomunikācijas, u.c.). Konsultācijas dažreiz noved pie „Baltās Grāmatas” publicēšanas, lai ziņotu par diskusiju rezultātiem - Kopienas rīcības konkrētiem pasākumiem.
Struktūra
VĀRDNĪCA
Vārdnīca
Vārdnīca
EUWAS Vārdnīca definē vissvarīgākos atkritumu apsaimniekošanas terminus. Vārdnīca ir pieejama visās partneru valodās un satur saites ar sīkāku informāciju par noteiktajiem terminiem. Vārdnīca ir strukturizēta pēc alfabēta principa. Ja Jūs izvēlaties „all”, saņemsiet visu vārdnīcu kopumā.
Apstrāde
Atkritumu "apstrāde" nozīmē atkritumu reģenerācija vai apglabāšana. Šī definīcija ir ieteikta atkritumu struktūrdirektīvas grozījumiem.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/waste/strategy.htm
Apsaimniekošana
Atkritumu "apsaimniekošana" ir atkritumu savākšana, pārvadāšana, reģenerācija un apglabāšana, tostarp tostarp šādu darbību pārraudzība un apglabāšanas vietu aprūpe pēc to slēgšanas.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/waste/strategy.htm
Atkārtota izmantošana
„Atkārtota izmantošana” nozīmē jebkura darbība, kuras rezultātā produkts jeb sastāvdaļa, kas kļuvuši par atkritumiem, tiek izmantoti vēlreiz tam pašam nolūkam, kuram tie bija paredzēti.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/waste/strategy.htm
Atkritumi
"Atkritumi" ir jebkura viela jeb priekšmets, no kā tā valdītājs atbrīvojas vai nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/waste/strategy.htm
Atkritumu saraksts
Atkritumu sarakstu publicē Eiropas Komisija. Pirmo reizi to publicēja Komisijas lēmumā 94/3/EC. Tagadējais saraksts ir publicēts ar Eiropas Komisijas Lēmumu 2000/532/EC.
Papildus informācijai skatīt EUWAS „Atkritumu kodu meklētājā“ un EUWAS „Likumdošanas“ sadaļā.
European Waste Codes
Atkritumu apsaimniekošanas plāns
Atkritumu struktūrdirektīvas grozījumi prasa, ka atkritumu apsaimniekošanas plānam vismaz jāsatur šāda informācija:
(a) radīto atkritumu veidu, daudzumu un izcelsmi, kā arī ne savas valsts atkritumus, kurus iespējams apstrādāt;
(b) vispārējās tehniskās prasības, ieskaitot savākšanas shēmas un apstrādes metodes;
(c) citi specifiski pasākumi tām atkritumu plūsmām, kas izvirza īpašu politiku, tehniskas vai atkritumu apsaimniekošanas problēmas;
(d) esošo apglabāšanas un galveno pārstrādes iekārtu, kā arī vēsturiski piesārņoto atkritumu apglabāšanas vietu un to rehabilitācijas pasākumu noteikšanu un novērtēšanu;
(e) pietiekošu informāciju, vietu noteikšanas kritēriju veidā, kas palīdz atbildīgajām institūcijām izlemt piešķirt vai nepiešķirt atļauju tālākai apglabāšanas vai galvenās pārstrādes iekārtas darbībai;
(f) fiziskām vai juridiskām personām, kas ir pilnvarotas apsaimniekot atkritumus
(g) finansiāli un organizatoriski aspekti, kas saitīti ar atkritumu apsaimniekošanu;
(h) īpašu ekonomisko instrumentu lietderības un piemērotības novērtējumu, lai risinātu īpašas atkritumu problēmas, ņemot vērā iekšējā tirgus uzturēšanu.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/waste/strategy.htm
Atļauja
„Atļauja” ir definēta IPNK direktīvā kā ir rakstisks lēmums vai tā daļa (vai vairāki šādi lēmumi), ar kuru tiek dota atļauja darbināt iekārtu vai tās daļu, ievērojot konkrētus nosacījumus, kas garantē, ka iekārta atbilst IPNK direktīvā noteiktajām prasībām. Atļauja var attiekties uz vienu vai vairākām iekārtām vai to daļām, kas atrodas vienā un tajā pašā vietā un kam ir viens un tas pats operators.
Būtiska izmaiņa
„Būtiska izmaiņa” ir definēta IPNK (Integrētā Piesārņojuma Novēršanas un Kontroles) direktīvā kā darbības izmaiņa, kurai saskaņā ar atļauju izsniedzošās institūcijas atzinumu var būt ievērojama negatīva ietekme uz cilvēkiem vai vidi.
Baltā Grāmata
„Baltā grāmata” ir Eiropas Komisijas publicēts dokuments, kas satur priekšlikumus Kopienas rīcībai īpašā jomā. Tā var pagarināt „Zaļās Grāmatas” diskusijas, kuras mērķis ir uzsākt Eiropas līmeņa konsultācijas procesu.
CPC
„Centrālā Produktu Klasifikācija” (CPC) ir Apvienotās Nācijas pilnīgs produktu klasifikators, kas aptver gan preces, gan pakalpojumus. CPC dod iespēju starptautiskie salīdzināt dažādu statistiku, kas saistīta ar precēm, pakalpojumiem un līdzekļiem.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/eurostat/ramon/nomenclatures/index.cfm?TargetUrl=LST_NOM
CPA
Classification des produits associée aux activités (CPA)
CPA ir oficiāls Eiropas Savienības produktu klasifikators pēc darbības. Tas ir Apvienotās Nācijas Centrālā Produktu Klasifikatora Eiropas versija. CPA ir juridiski saistošs Eiropas Kopienā.
Vairāk skatīt: http://unstats.un.org/unsd/cr/registry/cpc-2.asp
Centrālās un Austrum Eiropas valstis
CAEV
Centrālās un Austrum Eiropas valstis ir: Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Horvātija, Čehijas Republika, Igaunija, Serbija, Melnkalne, Maķedonijas Republika, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.
Dalībvalstis
MS
„Dalībvalsts” EUWAS portālā nozīmē Eiropas Savienības dalībvalsts. Dalībvalstis ir Austrija, Beļģija, Kipra, Čehijas Republika, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Polija, Portugāle, Slovākijas, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/abc/governments/index_en.htm
Direktīva
Eiropas Savienības atkritumu likumdošana ir iedalīta divās kategorijās: direktīvas un regulas. Eiropas direktīvas ir saistošas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nozīmē to, ka šo likumdošanas aktu prasības ir jāpārnes nacionālajā likumdošanā dotajā laika periodā, kas parasti tiek norādīts konkrētās direktīvas teksta beigu daļā. Eiropas Savienība dod katrai dalībvalstij izvēli kādā juridiskā veidā direktīvās noteiktās prasības tiek iestrādātas nacionālajā likumdošanā.
Eiropas Savienības prasību pārnešana nacionālajos likumos nozīmē nacionāla likumdošanas akta izstrādi. Eiropas likumdošanas nepārnešana nacionālajā likumdošanā noved pie aizrādījuma vai sankcijām pret konkrēto dalībvalsti.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/scadplus/glossary/community_legal_instruments_en.htm
Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācija
EBTA
Eiropas Brīvās Tirdzniecības asociācija (EBTA, angliski- "European Free Trade Association (EFTA)") ir starptautiska organizācija, kas sekmē brīvu tirdzniecību un stiprina ekonomiskās attiecības. EBTA dalībvalstis ir Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice. EBTA Sekretariāts atbalsta tās dalībvalstis vadot EBTA brīvās tirdzniecības teritoriju, EBTA dalību Eiropas Ekonomiskajā Zonā (EEZ) un EBTA brīvās tirdzniecības līgumu tīklu.
Vairāk skatīt: http://www.efta.int/
Ekonomiskā Sadarbība un Attīstības Organizācija (ESAO, angliski OECD)
ESAO
Ekonomiskā Sadarbība un Attīstības Organizācija (ESAO, angliski OECD)
ESAO ir starptautiska organizācija ar 30 dalībvalstīm, kas sadarbojas, lai atbalstītu demokrātisku valdību un tirgus ekonomiku. Organizācija ir globāla mēroga un ir atpazīstama pēc to publikācijām un statistikas darbiem. Tās darbi ietver ekonomiskos un sociālos jautājumus makroekonomikas jomā, tirdzniecības, izglītības, attīstības, zinātnes un inovācijas jautājumus.
Izmantojot nozaru monitoringu, ESAO palīdz valdībām nodrošināt svarīgāko ekonomikas jomu elastību. Uzrādot steidzamos jautājumus un nosakot iedarbīgas politikas, tā palīdz politikas veidotājiem pieņemt stratēģiskus virzienus. Organizācija ir atpazīstama ar valstu specifiskiem pārskatiem un ziņojumiem.
ESAO izstrādā starptautiskus pieņemtus instrumentus, lēmumus un rekomendācijas, lai sekmētu vienādus spēles noteikumus tajās jomās, kur daudzpusējas vienošanās ir nepieciešamas, lai katra atsevišķa valsts sasniegtu progresu globālajā ekonomikā. Kopēju attīstības labumus dalīšana ir nozīmīga, kā pierāda topošās ekonomikas, ilgtspējīga attīstība, teritoriālā ekonomika un palīdzība.
Vairāk skatīt: http://www.oecd.org/
Emisija
“Emisijas” ir noteiktas IPNK direktīvā kā tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma, nejonizējošā starojuma, trokšņa vai citāda izplūde gaisā, ūdenī vai uz zemes, kas rodas no stacionāra (individuāla) vai difūza piesārņojuma avota/iekārtas.
Eiropas Ekonomiskā Zona
EEZ
EEZ tika izveidota 1994.gada 1. janvārī, noslēdzot vienošanos starp Eiropas Brīvās Tirdzniecība asociāciju (EBTA) un Eiropas Savienību (ES). Tā tika izveidota, lai EFTA valstis varētu darboties Eiropas kopējā Tirgū, nepievienojoties ES.
Avots: http://www.wikipedia.org
Grants
„Grants” ir indivīdam jeb organizācijai piešķirta nauda, kas nesatur prasību to atmaksāt. Tādējādi, atšķirībā no aizdevuma, tas nerada nekādu parādu jeb procentus. Grantus var izsniegt fondi un valdības. Granti indivīdam varbūt gan stipendijas, gan ziedojumi bezpeļņas organizācijām.
Avots: www.wikipedia.org
Iekārta
“Iekārta” ir definēta IPNK direktīvā kā stacionāra tehniska vienība, kurā notiek viena vai vairākas darbības, kas ieļautas šīs direktīvas 1. Pielikumā, un jebkura tieši saistīta darbība, kurai ir tehniska saikne ar darbībām, kas tiek veiktas šai vietā un kurām varbūt ietekme uz emisijām un piesārņojumu.
Inerti atkritumi
“Inerti atkritumi” nozīmē atkritumus, ar ko nenotiek nekādas ievērojamas fizikālas, ķīmiskas vai bioloģiskas pārmaiņas. Inerti atkritumi nešķīst, nedeg un citādi nereaģē nedz fizikāli, nedz ķīmiski, nesadalās bioloģiski un kaitīgi neiedarbojas uz citām vielām, kas ar tiem saskaras, un tādējādi neizraisa vides piesārņojumu un nekaitē cilvēku veselībai. Atkritumu kopīgajam izskalojumam un piesārņotājvielu daudzumam tajā, kā arī izskalojuma ekotoksiskumam jābūt nenozīmīgam, un jo īpaši tas nedrīkst apdraudēt virszemes ūdeņu un/vai gruntsūdens kvalitāti.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/waste/landfill_index.htm
Integrēta Piesārņojuma Novēršana un Kontrole
IPNK
IPNK direktīva
Direktīvas 96/61/EC par Integrētu Piesārņojuma Novēršanu un Kontroli mērķis ir panākt tāda piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, ko rada I pielikumā minētās darbības. Tā nosaka pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu vai — gadījumos, kad novēršana nav iespējama — samazinātu tās emisijas gaisā, ūdenī un zemē, kuras rodas no iepriekš minētajām darbībām, tostarp arī pasākumus, kas attiecas uz atkritumiem, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/ippc/index.htm
Iepirkuma procedūra
Vispārējā procedūra, lai slēgtu iepirkuma līgumu - sakot no sludinājuma jeb paziņojuma līdz izsludinātā līguma noslēgšanai.
Kandidātvalstis
Candidate Countries
Dažas valstis ir pieteikušās, lai kļūtu par dalībvalstīm Eiropas Savienībā (saskaņā ar ES Līguma 49. Pantu). Sekojot desmit jaunajām dalībvalstīm no 01.05.2004 (Kipra, Čehijas Republika, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākijas, Slovēnija), četras oficiālas kandidātvalstis, kuru pieteikums dalībai ES oficiāli ir apstiprināts, ir šādas: Turcija, Rumānija, Bulgārija un Horvātija.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/scadplus/glossary/applicant_countries_en.htm
Kopējā Iepirkumu Vārdnīca
CPV
Kopējā Iepirkumu Vārdnīca (Common Procurement Vocabulary) tiek lietota, lai standartizētu uzaicinājumus uz publisko iepirkumu līgumiem, kurus Eiropas Kopienas Komisija publicē tās oficiālajā žurnālā visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.
Vairāk skatīt: http://simap.eu.int/nomen_cod_cpv_what/what_is_cpv_en.html
Kopienas Likums
Kopienas Likums sastāv no trim daļām:
1. Pamatlikums - Eiropas Savienības Līgumi
2. Sekundārie likumi – direktīvas un regulas, kuras izstrādā dažādas institūcijas uz līgumu pamata.
3. Jurisdikcija - Eiropas Tiesa.
Vairāk skatīt: http://euwaswork.zeitec.de/content/e352/e626/e627/e3193/preview_html?lang=eng&manage_lang=eng
Kredīts
„Kredīts” ir sava veida aizdevums. Visas materiālas lietas var tikt aizdotas, bet šeit mēs runājam par naudas kredītu. Kā visi aizdevuma instrumenti, kredīts rada finanšu līdzekļu sadali laikā, starp aizdevēju un kredītņēmēju. Kredītņēmējs sākotnēji saņem naudas summu no aizdevēja, kuru tas parasti atmaksā aizdevējam, bet ne vienmēr regulārās daļās. Šis pakalpojums parasti maksā, kas tiek izteikts kā aizdevuma procenti.
Avots: www.wikipedia.org
Labākā vides prakse
BVP
„Labākā vides prakses” termins ir noteikts Helsinku Komisijas (HELCOM) rekomendācijā 13/6 kā vispiemērotāko pasākumu kopuma pielietojums. Atlasot atsevišķus gadījumus, vismaz šāds pasākumu klāsts pakāpeniski būtu jāņem vērā:
- sabiedrības, lietotāju un ražotāju informēšana un izglītošana par vides sekām, izvēloties konkrētu darbību vai produktus, to lietošanu un tā galējo apglabāšanu;
- Labas Vides Prakses Kodeksa, kas ietver visas produkta dzīves cikla darbības, izstrāde un pielietošana;
- Obligāts marķējums, kas informētu lietotājus par vides riskiem saistītiem ar produktu, tā lietošanu un galējo apglabāšanu;
- Savākšanas un apglabāšanas sistēmas pieejamība;
- Pārstrāde, reģenerācija un atkārtota lietošana;
- Izvairīšanās no bīstamo vielu lietošanas un bīstamo atkritumu radīšanas;
- Ekonomisko instrumentu pielietošana atsevišķām darbībām, produktiem un produktu grupām;
- Licenzēšanas sistēma, kas ietver virkni ierobežojumus un aizliegumu.
Vairāk skatīt: http://www.helcom.fi/Recommendations/en_GB/rec13_6/
Labākā vides prakse
Loģistika
Pirmo zināmo "Loģistikas” definīciju deva Bizantijas Imperators Leo VI jau 9.gadsimtā un līdz šai dienai ir izveidotas vairākas definīcijas, no kurām visvairāk pielietotā ir prof. Dr. R. Jünemann definīcija: Zinātniska mācība par materiālu, cilvēku, enerģijas un informācijas plūsmas plānošanu, kontroli un monitoringu sistēmu ietvaros.
Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni
LPTP (angliski -BAT)
LPTP (angliski - BAT)
„Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni” ir definēti IPNK Direktīvā kā visefektīvākais un progresīvākais darbību un to ekspluatācijas metožu izstrādes posms, kurā tiek parādīta konkrēto tehnisko paņēmienu praktiskā piemērotība tam, lai noteiktu pamatu emisijas robežvērtībām, kas paredzētas, lai novērstu – un gadījumos, kad novēršana ir neiespējama- vispār samazinātu emisijas un ietekmi uz vidi kopumā.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/ippc/index.htm
Ievads IPNK un LPT koncepcijā
Maršruta plānošana
Maršruta plānošana nozīmē dažādu vietu kombinācija maršrutos, kur autoparka līdzekļiem ir jāiekrauj vai jāizkrauj to kravas, lai būtu visekonomiskāk.
Maršruta plānošanas algoritms, kas ir pielietots Maršruta plānošanas programmatūrā, atrisina rīcībspējīgo transportlīdzekļu maršrutēšanas problēmu, lai atrastu labāko kombināciju
Naftas produktu atkritumi
"Naftas produktu atkritumi" ir jebkuras minerālas izcelsmes smēreļļas vai rūpnieciskās eļļas, kuras kļuvušas nederīgas sākotnēji paredzētajam lietošanas mērķim, it īpaši lietotas iekšdedzes dzinēju un pārnesumu kārbu eļļas, minerālās smēreļļas, turbīnu eļļas un hidrauliskās eļļas.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/waste/strategy.htm
Novēršana
Atkritumu “novēršana” nozīmē to, ka atkritumi netiks radīti. Atkritumu “novēršanas” idejai pamats ir ekonomikas attīstības un vides ietekmes saistībā ar atkritumu radīšanu atdalīšanu.
No šūpuļa līdz kapam
Ja mēs gribam salīdzināt produktu ietekmi uz vidi, tad mums ir jālieto pieeja, ko sauc par “No šūpuļa līdz kapam”. Tas nozīmē, ka mēs skatāmies uz visu produkta dzīves ciklu un attiecīgās ietekmes katrā no produkta “dzīves posmiem”. Šie posmi ir ražošanas posms, lietošanas posms un atkritumu posms (reģenerācija, pārstrāde, apglabāšana, u.c.).
NUTS kods
Nomenclature des Unités territoriales statistiques - NUTS
Kopēja teritoriālo vienību klasifikācija statistiskiem nolūkiem
NUTS ir balstīts uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EC) No 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi.
Piemērs: Līmenis NUTS 1
Iedzīvotāju minimums 3 miljoni
Iedzīvotāju maximums 7 miljoni
NUTS 2
Iedzīvotāju minimums 800 000
Iedzīvotāju maximums 3 million
NUTS 3
Iedzīvotāju minimums 150 000
Iedzīvotāju maximums 800 000
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/eur-lex/lex/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32003R1059:EN:HTML
Noturīgie organiskie piesārņotāji
NOPi
Noturīgie organiskie piesārņotāji (NOPs) ir organiski savienojumi, kas ir izturīgi pret vides degradāciju ķīmiskos, bioloģiskos vai fotolītiskos procesos. Tāpēc tie ir novēroti kā stabili savienojumi vidē, ar spējām pārceļot, bioakumulēšanos cilvēku vai dzīvnieku audos, un radīt iespējamu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi.
1995.gada maijā Apvienotās Nācijas Vides Programmas Vadošā Padome nolēma uzsākt pētījumus par NOPi, sākotnēji sarkastā ieļaujot 12 NOPi: aldrīns hlordāns, DDT, dieldrīns, endrīns, heptahlors, heksahlorbenzols, mirekss, polihlorētie bifenili, polihlorētie dibenzo-p-dioksīni, polihlorētie dibenzofurāni, toksafēns
Kopš tā laika, sarakstā kopumā ir pieņemts iekļaut tās vielas kā kancerogēnās poliaromātiskos ogļūdeņražus, noteiktus , kā arī organiskie metāla savienojumi tributilalva (TBA).
Savienojumu grupas, kas veido NOPi tiek arī grupētas pēc SBT (stabili, bioakumulatīvi un toksiski) un pat TOMPi (Toksiski organiski mikro piesārņotāji).
Avots: http://en.wikipedia.org/wiki/Persistent_Organic_Pollutant
Poligons
Izgāztuve
Poligona definīcija dota Padomes Direktīvā 1999/31/EC par atkritumu poligoniem. Šī direktīva nosaka, ka atkritumu poligons ir atkritumu apglabāšanas vieta, kur atkritumus glabā virs jeb zem zemes (t.i., pazemes),
ieskaitot:
- iekšēja atkritumu apglabāšanas vieta (t.i., poligons, kur atkritumu radītājs veic paša atkritumu apglabāšanu ražošanas vietā), un
- patstāvīga vieta (t.i. ilgāk kā vienu gadu), kura tiek lietota pagaidu atkritumu uzglabāšanai.
bet izslēdzot:
- iekārtas, kur atkritumi tiek izkrauti, lai sagatavotu tos tālākai pārvadāšanai, lai veiktu reģenerāciju, apstrādi vai apglabāšanu kaut kur citur, un
- atkritumu uzglabāšana pirms to reģenerācijas vai apstrādes, bet uz periodu, kas nav ilgāks par trim gadiem; vai
- atkritumu uzglabāšana pirms to apglabāšanas uz periodu, kas ir mazāks par vienu gadu.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/waste/landfill_index.htm
Poligona gāze
"Poligona gāzes" ir definētas Direktīvā par Atkritumu Poligoniem kā gāzes, kas veidojas no poligonā apglabātajiem atkritumiem.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/waste/landfill_index.htm
Piesārņotājs maksā
„Piesārņotājs maksā” princips ir definēts Eiropas Vides Aģentūras vārdnīcā kā princips, ka tie, kas izraisa piesārņojumu sedz tās izmaksas, kas ir radušās.
Vairāk skatīt: http://glossary.eea.eu.int/EEAGlossary/P/polluter_pays_principle
Piedāvājums
Piedāvājumi ir iesniegtie dokumenti par izsludināto iepirkumu un kuri tiek vērtēti saskaņā ar iepirkuma procedūru. Tas ir rakstisks oficiāls piedāvājums par preču iegādi, pakalpojumu veikšanu jeb darbu izpildi par noteiktu cenu.
Radītājs
Atkritumu “radītājs” ir ikviens, kura darbība rada atkritumus un/vai ikviens, kas nodarbojas ar atkritumu priekšapstrādi, sajaukšanu vai citām darbībām, kuru rezultātā mainās atkritumu īpašības vai sastāvs.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/waste/strategy.htm
Regula
Eiropas Savienības likumdošana ir iedalīta divās kategorijās: regulas un direktīvas.
Eiropas Savienības regulas ir līdzīgas nacionālajiem likumiem, tās ir saistošas un tieši pielietojams pēc to nopublicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Žurnālā. Tas nozīmē, ka nacionālie pasākumi, lai pārnestu regulu nav nepieciešami. Regulas bieži tiek lietotas gadījumos, kad vienotas izmaiņas ir būtiskas.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/scadplus/glossary/community_legal_instruments_en.htm
Savākšana
Atkritumu „savākšana” nozīmē atkritumu vākšana, lai transportētu atkritumus uz apstrādes iekārtu. Šī definīcija ir ieteikta atkritumu struktūrdirektīvas grozījumiem.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/waste/strategy.htm
Sadalījuma plānošana
Sadalījuma plānošana nozīmē optimālākā resursu sadale (atkritumu apsaimniekošanas kontekstā tie ir atkritumu resursi) saņēmējos (šajā kontekstā pārstrādes un apglabāšanas rūpnīcas), bieži ietverot tikai tās vietas, kur noteikt kāda apstrāde, tādējādi veidojot daudzpakāpju tīklus.
Sadalījuma plānošanas algoritms, kas ir pielietots sadalījuma plānošanas programmatūrā, atrisina tā saucamās transportēšanas problēmas, lai dotu optimālo sadalījumu.
Tīrāka ražošana
TR
Definīciju, ko izstrādājusi Apvienotās Nācijas vides Programma:
"Tīrāka ražošana" ir integrēts profilaktisks vides stratēģijas patstāvīgs pielietojums procesos, produktos un pakalpojumos, lai palielinātu vispārējo efektivitāti, un samazinātu uz cilvēku un vidi atstātos riskus. Tīrāka ražošana var tikt pielietota jebkuras rūpniecības ražošanas procesos, to produktos, kā arī dažādos pakalpojumos, kas tiek sniegti sabiedrībai.
Vairāk skatīt: http://www.uneptie.org/PC/cp/understanding_cp/home.htm
Trešās valstis
termins "trešās valstis"ir sava veida ES žargons, lai apzīmētu tās valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
Uzņēmuma resursu plānošana
URP
Uzņēmuma resursu plānošanas sistēma ir metode, kas palīdz uzņēmumam dažādos tā biznesa procesos, kur ir iesaistīti tādi resursi, kā materiālu apsaimniekošanā, ražošanā, finansēšanā un uzskaitē, kontrolē, cilvēkresursu plānošanā, pētniecībā un attīstībā, pārdošanā un reklāmā, kā arī pamatdatu administrēšanā.
Uzaicinājums priekšlikumiem
Līgumu slēgšanas aģentūras izziņots publisks uzaicinājums, kas domāts konkrētai pieteicēju kategorijai, lai pieteiktu darbības kādas Eiropas Savienības programmas ietvaros.
Valdītājs
Atkritumu „valdītājs” ir atkritumu radītājs vai fiziska vai juridiska persona, kuras faktiskajā varā atkritumi atrodas.
Vairāk skatīt: http://europa.eu.int/comm/environment/waste/strategy.htm
Vadlīnijas
EUWAS vadlīnijas palīdzēs jums saprast dažādus kompleksus procesus un procedūras, piemēram, kā sagatavot dokumentāciju Eiropas līmeņa iepirkumam.
Zaļā grāmata
„Zaļā grāmata” ir Eiropas Komisijas publicēts dokuments, ar mērķi veicināt diskusiju un uzsākt Eiropas līmeņa konsultāciju par īpašiem jautājumiem (sociālo politiku, kopēju valūtu, telekomunikācijas, u.c.). Konsultācijas dažreiz noved pie „Baltās Grāmatas” publicēšanas, lai ziņotu par diskusiju rezultātiem - Kopienas rīcības konkrētiem pasākumiem.
